Ir populāri izvirzīt sev mērķus – tuvākajam mēnesim, gadam, vairākiem gadiem (ar vārdu "mērķis" domājot konkrētus, izmērāmus sasniegumus). Bez plānošanas vairums no mums nevar iztikt un tam arī nav nekāda vaina, tomēr mērķu izvirzīšana netieši rada sajūtu par to, ka šajā brīdī ir trūkums, ka “vēl nav labi”, ka “tad, kad sasniegšu to, būs labi”. Tā tiek pazaudēta tagadne, vienīgais, kas mums ir. Dzī ... Lasīt vairāk
J#57: Kā sadzīvot ar pretrunīgām izjūtām par brīvo gribu?
J: Pirms kāda laika manī notika līdzīgas pārmaiņas kā Tev, tikai man nācās daļēji atgriezties atpakaļ, jo nespēju atlaist vienu pieķeršanos. Šobrīd māc pretrunīgas izjūtas - it kā nevēlos dzīvot, jo apzinos, ka nav brīvās gribas, ir netīkami pašai sev likt iztēloties it kā esmu nošķirta persona, pieredzu agresīvas domas, kas ir neizturamas, bet vienlaikus, tā kā nav brīvās gribas, neredzu iespējas ... Lasīt vairāk
JA VĒL NEGRIBAS ATTEIKTIES NO VISĀM IDENTITĀTĒM
Persona ir grūti iedomājama bez tā, ka tai nebūtu savu īpašību, savu pārliecību kopuma, piederības kaut kam (noteiktai ģimenei, ticībai, dzimumam, rasei), savu interešu, sava dzīvesstāsta, dotību un trūkumu. Persona ir arī dēls vai meita, draugs, varbūt tēvs vai māte, māsa vai brālis. Šo identitāšu un lomu kopums kopā ar fiziskā ķermeņa pieredzi veido paš-tēlu, jeb ideju par “es”. Un dažādās šo ide ... Lasīt vairāk
J#56: Kā rīkoties, ja jūtos bieži iestrēdzis dilemmā “man vajadzētu to darīt, bet es to nedaru”?
J: Vai man sev jāsaka, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek, un nepievērst tam daudz uzmanības? Ja tā ir sajūta, ko pieredzi attiecībā pret dažādām aktivitātēm ikdienā - vai to vajadzētu darīt vai nē, tad tas ir jautājums par drosmes vairošanu sevī atlaist iedomāto kontroli pār dzīvi, lēmumiem, rīcību. Iegūstot dziļu uzticēšanos Augstākajam par to, ka viss plūst pats par sevi tā, kā tam jāplūst, ... Lasīt vairāk
J#55: Kā saprast, kura rīcība ir pareiza, kura nē?
J: Es dažkārt iestrēgstu un nespēju pieņemt lēmumu par to, vai mana rīcība (vai pasivitāte) ir pareiza vai nē. Piemēram, skatījos video ar ķermeņa vingrinājumu pamācībām un tas man šķita vērtīgs. Taču, kad spiedu pogu “Patīk”, es prātoju, vai man to vajadzētu darīt, jo šī video autori ir diezgan augstprātīgi snobi, egoistiski cilvēki, kas izmantos video popularitāti, lai nostiprinātu sajūtu par sev ... Lasīt vairāk
J#54: Kāpēc mūsu ego veido mūsu uztveri tādu, ka tā liek justies mazāk mīlētiem?
Sajūta, ka netieku mīlēts, ir tieši saistīta ar ticību “es esmu nemīlams”. Ja ir šī zemapziņā mītošā, bieži vien apslēptā, pārliecība, ka esmu nemīlams, tā projicē sevi realitātē tādā veidā, ka pieredzam apstākļus, situācijas, kurās jūtamies nemīlēti. Un iemels tam, kāpēc cilvēkiem bieži ir šis zemapziņas ieraksts, ticība, ka esmu nemīlams, ir duālais redzējums. Lai uzturētu ideju, ka “es esmu p ... Lasīt vairāk
J#53: Kas notiek ar Apziņu, kad indivīds ir dziļā miegā vai alkoholisko, narkotisko vielu ietekmē?
Dziļā miegā Apziņa atrodas neizpaustā stāvoklī, tā neko sevī nesapņo, neizspēlē. Tā vienkārši ir. Tas ir vispatiesākais no stāvokļiem, ja salīdzina ar sapņošanu miegā un nomoda stāvokli. Patiesībā, dziļš miegs nav "stāvoklis", tajā nav redzējuma, viss cits attiecībā pret šo dabisko esamību var tikt saukts par stāvokli. Viss, ko mēs varam par dziļo miegu pateikt, ir, ka tas ir ārkārtīgi patīkami, ... Lasīt vairāk
DUĀLAIS CEĻŠ JEB PRETRUNAS GARĪGĀS ATMOŠANĀS PROCESĀ
Liela daļa no jautājumiem, kas meklētājiem rodas, ir saistīti ar kādu pretrunu, ko tie saskata tad, kad mēģina savā prātā saprast, sakārtot un pielāgot esošajiem priekšstatiem nedualitātes “mācību”. Prāta vēlme izprast un sistematizēt ir, protams, pavisam dabiska un lielākoties tā palīdz veiksmīgāk darboties šajā realitātē. Tomēr esot garīgajā ceļā, tiecoties uz atmošanos, prāts neizbēgami atdursie ... Lasīt vairāk
PRĀTA PRETSTATS IR TIEŠAIS PIEREDZĒJUMS
Ir ierasts, ka cilvēki prātu pretstata emocijām. Un, ja mēraukla ir racionalitāte un ar prātu tiek saprasta loģiskā spriestspēja, tad tā tiešām varētu teikt. Taču ir būtiski saprast, ka garīgās attīstības, atmošanās kontekstā prāts nav pretstats emocijām. Kad tiek ieteikts “nepalikt prātā”, “iet pāri prātam”, tad ar to nav domāts, ka būtu jāļaujas emocijām vai “jāatraisa” emocionalitāte. Kaut arī t ... Lasīt vairāk
J#52: Kāpēc daži apskaidrotie vēl turpina pielūgt savu Skolotāju vai “Dievišķo”?
Ir apskaidrotie, kas turpina pielūgt savu Skolotāju vai arī “Dievišķo” (no angļu val. Divine). Vai tad tas neuzrāda vēl duālu uztveri? Un ar ko termins “Dievišķais” atšķiras no Radītāja, Apziņas, ja atšķiras? Termins “Dievišķais” ir tas pats ne-es stāvoklis (kas patiesībā nav stāvoklis), tā pati Apziņa, Dievs vai Radītājs. Tomēr atšķirība ir tāda, ka šis vārds sevī ietver pielūgsmes aspektu, ne ... Lasīt vairāk