Kad es vēl ticēju, ka esmu sīka, nošķirta persona – viena no miljardiem, dzīve bija izdzīvošana. Es domāju, ka esmu nepilnīgs cilvēks un cietu no tā. Es gribēju neeksistēt. Tādējādi visi mani centieni daudzu gadu garumā bija vērsti uz savas patiesās dabas atpazīšanu. Es, protams, darīju lietas, kurām šajā pasaulē bija jābūt izdarītām, taču manā prātā galvenokārt bija tikai viena doma.
Tagad es redzu, ka dzīve tiek izspēlēta manī. Es redzu, kā šī loma, šī persona turpina tikt izspēlēta manī. Tās izpausmes šajā pasaulē zināmā mērā ir mainījušās, taču sapnis turpinās tā, kā tam jāturpinās. Un es izbaudu ik mirkli no tā.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.