Tiklīdz Apziņa ir atmodusies no sapņa, kurā tā ticēja, ka ir persona, viena no miljardiem, nekādas šaubas vairs nerodas par to, kas es esmu. Tādas domas, kā “varbūt es esmu tikai persona, cilvēks, kas ir kļūdaini noturējis sevi par atmodušos” nerodas.
Tomēr jāpiebilst, ka atmošanās dinamika ir vienlaikus pakāpeniska un pēkšņa. Pēkšņais aspekts izpaužas kā mirklis, kurā tiek neatgriezeniski ieraudzīts, ka man nav robežu ne laikā, ne telpā. Savukārt pakāpeniskais aspekts izpaužas tā, ka visi uzslāņojumi – agrākās idejas, priekšstati un tendences – nepazūd tai pašā acumirklī, kad tiek atpazīta sava patiesā daba. Paiet laiks kamēr tās izgaist. Redzēšanas skaidrība nekad nebeidz pieaugt kamēr vien eksistē šī “laicīgā” forma. Tādējādi mēs nevaram vienkārši minēt Rāmana Mahariši īpašības un viņa redzējuma skaidrību kā universālu standartu, apgalvojot, ka, ja trūkst kaut viens no šiem aspektiem, tad atmošanās nav notikusi.
Taču pat tad, ja redzējuma skaidrība vēl dažkārt svārstās, tas, kurš ir atmodies, zina, ka tas ir “noticis”.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.