Uz šo jautājumu atbildi var sniegt divos līmeņos. Relatīvajā līmenī, šīs realitātes ietvaros, lūgšanām ir jēga. Tas gan nenozīmē, ka tās vienmēr piepildītos. Lūgšanas izpaužas kā spēcīga savas uzmanības fokusēšana, koncentrēšana noteiktā virzienā. To iedarbība gan nenotiek tādā veidā, ka kāds tās sadzird un lemj, vai piepildīt vai nē. Un arī ne tādā veidā, ka lūgšanas varētu ietekmēt kādu “ārēju” realitāti. Tām var piemist transformējošs efekts attiecībā uz individuāli pieredzēto realitāti. Tās var veicināt iekšējas pārmaiņas, kurām īstenojoties izmainās arī šķietami “ārējā” realitāte.
Noteikti lūgšanu aspekti ir pielīdzināmi meditācijai, piemēram, koncentrēšanās, mierīgs prāta stāvoklis, atslēgšanās no ārējiem stimuliem. Tam, savukārt, tāpat kā meditācijai, var būt pozitīvi blakusefekti, kas, iespējams, nebija sākotnējais mērķis, taču uzlabo kopējo labsajūtu. Taču lūgšanām, kuras vērstas uz ego dziņu piepildīšanu, piemēram, lūgšana pēc panākumu, atzinības gūšanas, pēc materiālu labumu iegūšanas, gan visticamāk nav labvēlīgu aspektu, jo tas drīzāk pastiprina tieksmi būt svarīgam, stimulē vēlmes pēc pārejošām vērtībām un rada nepilnvērtības, trūkuma sajūtu.
Raugoties no absolūtā līmeņa, arī tas, ka individualizēta apziņa īsteno lūgšanas, ir daļa no sapņa, scenārija, kam jātiek izspēlētam, tādēļ tās neko neietekmē, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek, bez savstarpējas cēloņsakarības. Gan vēlme pēc kaut kā, gan lūgšanu īstenošana, gan arī tas, vai attiecīgā lieta īstenojas vai nē, ir daļa no Apziņas sapņa. Ja lūgšanu objekts ir garīga rakstura, tad tas ir drīzāk simptoms tam, ka Apziņa konkrētajā individualizētajā šķautnē mostas, un šajā sapnī tas tiek izspēlēts kā ilgas, lūgšanas pēc atmošanās. Ja ir tieksme īstenot lūgšanas, nav iemesla tam neļauties. Un jāpriecājas par šo brīnišķīgo simptomu.
Kad es vēl neredzēju, kas es esmu, es lūgšanās vērsos pie tām apskaidrotajām būtnēm, ar kurām jutu ciešu saikni un rezonansi. Es lūdzu, lai tās palīdz man atpazīt savu patieso dabu. Es intelektuāli sapratu, ka tās nav neatkarīgas būtnes, pie kā es vēršos. bet gan Apziņas izpausme caur konkrētu formu. Tomēr cilvēciskajam prātam ir vieglāk uzrunāt un koncentrēties uz kaut ko, kam ir forma, vārds un īpašības.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.