J: Katru dienu es jūtos motivēts kaut ko iesākt, taču nekas mani īpaši neinteresē. Man ir sajūta, ka es izšķiežu laiku, ka man būtu jādara kaut kas vērtīgs.
Vispirms saproti, vai šī motivācija un tieksme dzīvē darīt kaut ko vairāk ir dabiska tevis izpausme vai arī tas ir rezultāts tam, ka esi uzkrājis svešas, pieņemtas idejas, ko mūsu sabiedrība ražo un izplata lielā daudzumā.
Kopš agras bērnības mēs esam pakļauti lielam skaitam maldinošu ideju, kuras mēs pieņēmām bez to apšaubīšanas. Tās ir tādas idejas kā “Lai es būtu veiksmīgs, man jākļūst par svarīgu un aizņemtu cilvēku”, “Man jāpiepilda sava dzīve ar nozīmīgām un vērtīgām aktivitātēm, citādi dzīve būs izšķiesta vējā” utml. Cilvēki ļoti bieži paši sev uzliek šīs ekspektācijas un tad izjūt iekšēji lielu spiedienu tās piepildīt. Nereti tās ir bailes no tā, ka es varētu nekļūt par “veiksmīgu” cilvēku, kas liek nemitīgi lūkoties pēc nākamās svarīgās nodarbes vai veidiem, kā justies īpašākam.
Ir lieliski, atvieglojoši būt brīvam no šīm idejām, jo tās ir tikai idejas. Neviena cilvēka dzīve nav svarīgāka vai jēgpilnāka par citām. Jēga ir relatīva. Šī eksistence vienmēr ir nevainojama pati par sevi un tā var izpausties visdažādākajos veidos – tā var būt ārēji aktīva un šķietami radīt lielu ietekmi uz apkārtējiem vai arī tā ārēji var izskatīties pasīva un monotona, tomēr tā ir skaista un pilnīga.
Ja tu tomēr jūti, ka šī tieksme dzīvē darīt kaut ko vairāk nerodas no ārējām, pieņemtajām idejām, tad, iespējams, “ārējās” pasaules izpēte tev vairs nav vajadzīga un ir laiks vērsties iekšup un īstenot galējo izpēti, lai atklātu patiesību. Protams, ja jūti vilkmi uz to.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.