Konceptu "karma" redzu kā parādību, kas kaut kādā mērā arī ir daļa no šīs pārejošās realitātes, jo te tiešām bieži tiek pieredzēts princips "ko sēsi, to pļausi", taču ne tik tieši, kā cilvēki to bieži vien iedomājas. Es neredzu to, kā kaut kādu neatkarīgu sodīšanas vai apbalvošanas mehānismu - cilvēks nodara kādam pāri un tādēļ nākotnē viņam līdzvērtīgi tiks nodarīts pāri vai arī dara ko labu, un ... Lasīt vairāk
J#60: Vai palīdzēt citiem arī tad, ja viņi palīdzību nelūdz?
Ir kāds atāls radinieks, kas ļoti cieš. Es viņam centos dot padomus, taču viņš tos noraida, sakot, ka tie nestrādā, ka viņam nav vajadzīgi jauni padomi. Tomēr esmu pārliecināts, ka es viņam varētu palīdzēt, ja tikai viņš ieklausītos. Tā kā viņš ir atāls radinieks, nevēlos būt pārāk uzmācīgs, taču, no otras puses, mana sirdsapziņa neliek man mieru. Ja nu mana pasivitāte ir pie vainas tam, ka viņa ... Lasīt vairāk
J#59: Kā var droši zināt, ka ir tāda absolūtā patiesība un nedualitāte nav kārtējais stāvoklis?
Galvenā un iespējams vienīgā problēma saistībā ar absolūto patiesību ir tāda, ka tas vienmēr ir prāts, kas to meklē, domā, vaicā un diskutē par to (kam gan citam tas varētu interesēt? Prāts taču pats ir Apziņas ierobežotā pieredze, kas nezina, kas viņš pats ir). Domāšana nevar notikt bez konceptiem, taču koncepti nekad nav patiesība. Tie cenšas to atspoguļot, norādīt uz to, bet tie nekad nav tas. ... Lasīt vairāk
J#58: Vai par garīgajām mācībām var tikt prasīta nauda?
J: Manā ceļā uz patiesās dzīves meklējumiem, mani ļoti uzrunāja garīgais skolotājs Ekharts Tolle. Taču tas, kas manī vienmēr ir radījis nesapratni arī citos garīgos skolotājos, ir, ka par viņu semināriem/ retrītiem tiek prasītas tik lielas summas. Vai tiešām apskaidrotam cilvēkam, kuram jau ir pietiekoši, lai dzīvotu pārticībā, joprojām vajag vēl? Kā arī man nekad nav licies pieņemami, ka par ... Lasīt vairāk
CILVĒCISKĀS PIEREDZES BRĪNUMS
Ir kaut kāds cikliskums šajā realitātē, kas izpaužas dažādās jomās, arī attiecībā uz garīgo ceļu un atmodu jeb sevis atrašanu. Tas ir tieši tā, kā Brigaderes Sprīdītis, kurš, lai atrastu īsto laimi, pamet un noraida esošo, savos klejojumos transformējas, tad atgriežas mājās jau citā kvalitātē un beidzot spēj redzēt vērtību esošajā. Tas labi ilustrē garīgos jeb atmošanās procesus. Vispirms ... Lasīt vairāk
MĒRĶI TRAUCĒ BŪT LAIMĪGAM JAU TAGAD
Ir populāri izvirzīt sev mērķus – tuvākajam mēnesim, gadam, vairākiem gadiem (ar vārdu "mērķis" domājot konkrētus, izmērāmus sasniegumus). Bez plānošanas vairums no mums nevar iztikt un tam arī nav nekāda vaina, tomēr mērķu izvirzīšana netieši rada sajūtu par to, ka šajā brīdī ir trūkums, ka “vēl nav labi”, ka “tad, kad sasniegšu to, būs labi”. Tā tiek pazaudēta tagadne, vienīgais, kas mums ir. ... Lasīt vairāk
J#57: Kā sadzīvot ar pretrunīgām izjūtām par brīvo gribu?
J: Pirms kāda laika manī notika līdzīgas pārmaiņas kā Tev, tikai man nācās daļēji atgriezties atpakaļ, jo nespēju atlaist vienu pieķeršanos. Šobrīd māc pretrunīgas izjūtas - it kā nevēlos dzīvot, jo apzinos, ka nav brīvās gribas, ir netīkami pašai sev likt iztēloties it kā esmu nošķirta persona, pieredzu agresīvas domas, kas ir neizturamas, bet vienlaikus, tā kā nav brīvās gribas, neredzu iespējas ... Lasīt vairāk
JA VĒL NEGRIBAS ATTEIKTIES NO VISĀM IDENTITĀTĒM
Persona ir grūti iedomājama bez tā, ka tai nebūtu savu īpašību, savu pārliecību kopuma, piederības kaut kam (noteiktai ģimenei, ticībai, dzimumam, rasei), savu interešu, sava dzīvesstāsta, dotību un trūkumu. Persona ir arī dēls vai meita, draugs, varbūt tēvs vai māte, māsa vai brālis. Šo identitāšu un lomu kopums kopā ar fiziskā ķermeņa pieredzi veido paš-tēlu, jeb ideju par “es”. Un dažādās šo ... Lasīt vairāk
J#56: Kā rīkoties, ja jūtos bieži iestrēdzis dilemmā “man vajadzētu to darīt, bet es to nedaru”?
J: Vai man sev jāsaka, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek, un nepievērst tam daudz uzmanības? Ja tā ir sajūta, ko pieredzi attiecībā pret dažādām aktivitātēm ikdienā - vai to vajadzētu darīt vai nē, tad tas ir jautājums par drosmes vairošanu sevī atlaist iedomāto kontroli pār dzīvi, lēmumiem, rīcību. Iegūstot dziļu uzticēšanos Augstākajam par to, ka viss plūst pats par sevi tā, kā tam jāplūst, ... Lasīt vairāk
J#55: Kā saprast, kura rīcība ir pareiza, kura nē?
J: Es dažkārt iestrēgstu un nespēju pieņemt lēmumu par to, vai mana rīcība (vai pasivitāte) ir pareiza vai nē. Piemēram, skatījos video ar ķermeņa vingrinājumu pamācībām un tas man šķita vērtīgs. Taču, kad spiedu pogu “Patīk”, es prātoju, vai man to vajadzētu darīt, jo šī video autori ir diezgan augstprātīgi snobi, egoistiski cilvēki, kas izmantos video popularitāti, lai nostiprinātu sajūtu par ... Lasīt vairāk