J: Es ilgstoši mēģinu rast atbildi, izskaidrojumu kādam bērnības notikumam, kurā cietu no tuva cilvēka nepieņemamas rīcības, kurš to turklāt neatceras. Es to nevaru aizmirst, mani vajā domas par to un psihoterapeiti man nevar palīdzēt. Kā izprast un attiekties pret šo traumatisko pagātnes notikumu bērnībā? Cilvēku uzvedību no psiholoģijas viedokļa izskaidrot ir visai vienkārši, jo lielākoties rī ... Lasīt vairāk
J#50: Vai ir kāda jēga tam, ka nolemju sākt meditēt, lai atmostos, ja tāpat manas lomas scenārijam ir jātiek izspēlētam?
J: Kā es kā neatmodies cilvēks, spēlējot savu lomu, varu nolemt sākt, piemēram, meditēt, lai apskaidrotos, ja jau Apziņā ir jātiek īstenotam scenārijam, kurā es izspēlēju savu lomu un piedzīvoju šīs pieredzes sapnī vēl neapskaidrota? Vai man kā cilvēkam ir tikai jānoskatās sava loma šai filmā vai arī meditācija varētu tuvināt atmodai un mazināt ciešanas, kas saistītas ar identificēšanos ar lomu? ... Lasīt vairāk
J#49: Kāpēc censties citus modināt jeb kāpēc neesošam dalīties ar neesošiem?
J: Vai tad “atmodušais”, kurš cenšas modināt citus, arī nesapņo? Intelektuāli izprotot to, ka šī realitāte, šis sapnis ir vienas Apziņas izpausme un šeit novērojamās likumsakarības - kāds kaut ko pastāsta un kādā citā tas izraisa ieraudzīšanu - arī ir daļa no sapņa, ir saprotami, ka rodas tamlīdzīgas domas: “Kāda tad nozīme par to vispār runāt?” un “Ja tu tiešām redzi, tad jau tu redzētu arī to, ... Lasīt vairāk
VAI ZINĀTNE JEBKAD NONĀKS LĪDZ GALĒJAI PATIESĪBAI, LĪDZ NEDUALITĀTEI?
Zinātne notiek Apziņā, tā ir tāda tikai šīs konkrētās pasaules ietvaros. Tā nav kaut kas neatkarīgs. Tās loģika darbojas un tās atklājumiem ir nozīme tikai šīs realitātes ietvaros. Ja ar šo pašu loģiku mēģina nodefinēt un saprast pašus fundamentālākos jautājumus, piemēram, tādus, kas saistīti ar apziņu, visuma rašanos, tad tas nav īsti iespējams vai arī tas notiek kļūdaini un paliek miglainu pieļāv ... Lasīt vairāk
J#48: Kāpēc ir tik grūti ieraudzīt, ka nav tāda “es”?
“Es” neesamību labi izsaka angļu valodā vārds selflessness. Tas nozīmē, ka nav tādas pirmās personas - ne kāds augstākais, ne zemākais “es”. Ir tikai Esamība, Apziņa, Dievs. Ir tikai tas, kas ir viss. Un tur vairs nevar būt nekāda “es”, jo tam nozīme ir tikai duālā realitātē, kur ir kaut kas, kas nav “es”. Šajā realitātē iebūvēto tendenču vai “programmas” dēļ mēs pieredzam duālu perspektīvu. Tas ... Lasīt vairāk
J#47: Ko darīt, ja es vēlos kaut ko vairāk no dzīves, taču nezinu, ko vēlos?
J: Katru dienu es jūtos motivēts kaut ko iesākt, taču nekas mani īpaši neinteresē. Man ir sajūta, ka es izšķiežu laiku, ka man būtu jādara kaut kas vērtīgs. Vispirms saproti, vai šī motivācija un tieksme dzīvē darīt kaut ko vairāk ir dabiska tevis izpausme vai arī tas ir rezultāts tam, ka esi uzkrājis svešas, pieņemtas idejas, ko mūsu sabiedrība ražo un izplata lielā daudzumā. Kopš agras bērn ... Lasīt vairāk
LAI UZZINĀTU, KAS TU ESI, UZZINI, KAS TU NEESI
Nav iespējams ar šīs duālistiskās valodas palīdzību izteikt, kas es esmu. Jebkurš vārds vai simbols ir koncepts prātā. Protams, var censties izteikties tā, ka tiek radīta kaut kāda pietuvināta sajūta vai atsaukta "atmiņa" par savu dziļāko būtību. Vārdi, metaforas var būt tikai tilti, kas var līdzēt uzmanībai, apziņai atgriezties tās avotā. Taču nereti prāts šo izziņu pārņem un neviļus uzrada jaunu ... Lasīt vairāk
J#46: Lasīju stāstu par psiholoģiskām problēmām pēc intensīva meditāciju retrīta. Kā pārvarēt bailes, ka tas varētu notikt arī ar mani?
J: Kad sapratu, ka "Nekā nav, viss ir tikai sapnis", pārņēma ļoti dziļa nedrošības sajūta. Pavērās bezdibenis, šausmīgas bailes, ka viss ir tikai ilūzija. Bija arī dažas panikas lēkmes un pēc tam vairākus mēnešus depresija, jo nekam taču nav nozīmes. Tagad jūtos stipri labāk un stabilitāte ir daļēji atgūta, taču reizē saglabājās bailes nodoties meditācijai un pašizziņai. Bailes, ka atkal nonākšu ta ... Lasīt vairāk
J#45: Vai apskaidrība ir ceļš vai galamērķis?
Patiesībā, tas nav ne viens, ne otrs, taču varētu teikt, ka savā ziņā apskaidrība ietver gan ceļa, gan galamērķa aspektus. Tas nav gluži pareizi teikt, ka tas ir ceļš, jo nav neviena, kas būtu ceļā, neviena, kas pārvietojas no viena punkta uz nākamo, pamazām evolucionējot. Tomēr kamēr ir ticība sev kā personai, kā cilvēkam, mēs to tā pieredzam. Taču tas ir tikai līdz brīdim, kad notiek atmoda ... Lasīt vairāk
J#44: Kā būt, ja vairs nespēju pieņemt sociumā esošās vērtības un sevi pašu?
Tas ir pavisam likumsakarīgi, ka līdz ar garīgo nobriešanu sabiedrības vairuma vērtības vairs nešķiet tik "vērtīgas". Tiek redzēts, ka ir kaut kas neizmērojami augstāks un tīrāks par jebko, ko vien šajā realitātē var pieredzēt vai iemantot. Piemēram, piederība noteiktai cilvēku kopienai un "svēta" identifikācija ar to vairs nav augstāka par vienlīdzības un mīlestības izjušanu pret jebkuru dzīvu būt ... Lasīt vairāk