Intelektuāla izpratne ne mazākajā mērā nelīdzinās patiesam pieredzējumam. Izpratnei prāta līmenī, piemēram, par to, kā darbojas šī realitāte un kas ir cilvēks, ir vērtība, tomēr viena tā nespēj līdzēt atpazīt savu patieso, nemirstīgo dabu, tādēļ ļoti būtiski ir veikt paš-izvaicāšanu, pavērot un izvērtēt savu pieredzējumu no svaiga skatupunkta, cenšoties atbrīvoties no iemācītiem priekšstatiem. To var saukt par meditāciju, taču atšķirībā no valdošā priekšstata par meditāciju, kā prāta nomierināšanas metodi, šajā pieejā ļoti mērķtiecīgi tiek izmantots pats domājošais prāts.
Apsēdies ērti, tā, lai ķermenis ir mierīgs. Aizver acis un kādu brīdi pavēro elpu. Ieelpa dziļa, izelpa lēna. Pievērs uzmanību dzirdēšanai. Saklausi apkārtējās skaņas. Aizver acis uz brīdi un pavēro, kur notiek dzirdēšana? Vai tā notiek kaut kur ārpus tevis, vietā, kur atrodas objekts, no kura, mēs pieņemam, rodas skaņa? Šajā brīdī viss, ko patiesi zinām, ir mūsu šī brīža pieredze. Pārējais ir tikai pieņēmumi, prāta spriedumi, domas. Pavēro šo pieredzēšanu – kur notiek dzirdēšana?
Tā notiek šeit, vienmēr šeit. Tā nekad nenotiek kaut kur ārpusē, jo par to mums nav nekādas pieredzes. Mums nav pieredzes par kādu ārpusi. Pamēģini šo dzirdēšanas pieredzi atraisīt no domām, vizualizācijām par skaņu avotu. Ir tikai dzirdēšana, un paskaties atkal, kur tā notiek. Pavēro, cik ierasti mums ir pieņemt bez pārbaudes, ka tā notiek kaut kur kādā ārpasaulē, kaut arī mūsu tiešā pieredze liecina par pretējo. Dzirdēšana notiek tevī. Mums nav nekādu liecību un pierādījumu par skaņām, kas izplatās pa telpu no viena punkta un sasniedz mūsu uztveres orgānus. Viss, par ko varam būt droši, ir dzirdēšana, un tā notiek šeit.
Tagad pievērs uzmanību ķermeņa sajūtām. Aizver acis uz brīdi un sajūti to viegli vibrējošo sajūtu, ko mēs asociējam ar savu ķermeni. Pievērs uzmanību sajūtai, kas rodas, pēdai saskaroties ar grīdu. Un ar aizvērtām acīm mēģini tagad atbrīvot visu šo sajušanu no domām, iztēles par ķermeni vai apkārtējiem priekšmetiem, no jebkādiem pieņēmumiem par to, ko katra vibrējošā sajūta nozīmē. Pievērsies tikai šī brīža pieredzējumam. Ko mēs varam pateikt par šo vibrējošo, strāvojošo sajūtu kopumu, mākoni, ko parasti saucam par ķermeni? Kur tas notiek? Cik tālu no mums notiek šī sajūta? Vai tas ir metrs, pusmetrs vai daži centimetri? Mēs to nevaram pateikt, jo visas sajūtas rodas un izgaist tikai šeit. Pavēro kā jebkas, kam pievēršam uzmanību, vai tās ir sajūtas, kas liecina par plaukstām vai ceļgaliem, vienmēr ir te, tas neatrodas no mums nekādā attālumā. Tā ir pieredze, kas notiek vienmēr šeit.
Redzēšana no visiem sajūtu veidiem visspēcīgāk rada telpiskuma un nošķirtības ilūziju. Pievērs uzmanību kādam punktam, kas, šķiet, atrodas vistālāk no tevis. Pavēro, kas ir tas, ko patiesi šobrīd pieredzi? Vai tu pieredzi reāli kaut kādu materiālu objektu kaut kādā attālumā no tevis? Vai arī tomēr tā ir tikai redzēšana, un šajā brīdī tu neko citu nezini par šo “objektu”, kā tikai redzēšanu. Atbrīvo jebkādas asociācijas, domas par to, kas tas ir, kāds tas ir, cik tālu atrodas. Viss, ko patiesi pieredzi šobrīd, ir tikai redzēšana. Tagad pavēro, kur šī redzēšana notiek? Vai tā notiek tur, kur atrodas šķietamais objekts – 5 vai 3 metru attālumā vai arī esi tam tikai noticējis? Ja atbrīvojamies no iemācītiem priekšstatiem, ir saprotams, ka redzēšana atrodas vienmēr šeit, tā nekad nav ārpus tevis. Tā notiek tevī.
Visa šī pieredzēšana parādās un pazūd, tā ir nepastāvīga. Tomēr mēs nepazūdam šo mainīgo pieredzējumu, iespaidu plūsmā, mēs varam redzēt to mainību, saglabājot nemainīgu sajūtu par es. Tātad, lai to mainību varētu uztvert kā mainību, novērotājam ir jāatrodas nemainīgā pozīcijā. Kas tu esi? Viss, ko vari pieredzēt (dzirdēšana, sajušana, redzēšana, saošana, garša), atrodas šeit. Mums nemaz nav tiešas pieredzes par telpas esamību, par jebkāda objekta esamību. Kas tad ir tas nemainīgais, kurā notiek šī pieredzējuma plūsma? Kas ir tas, kas apzinās šos pieredzējumus un domas?
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.