Viena no šīs realitātes izpausmēm, kura daudzu cilvēku pasaules skatījumā ir ieņēmusi stabilu vietu, ir reinkarnācija. Šo konceptu, protams, varētu arī nemaz neapskatīt, jo arī šī parādība ir fenomens, tāpat kā visa uztveramā pasaule, kas parādās kosmiskā sapņa ietvaros, no absolūtās esamības viedokļa raugoties. Un tādēļ reinkarnācijas kā parādības izpēte nesniedz atbildes uz dziļākajiem esības jautājumiem. Tomēr vismaz man, meklējot atbildes par eksistenci, agrāk šķita interesants jautājums, kas īsti ir tas, kas reinkarnējas, ja reiz nav tādas individuālas, neatkarīgas būtības – dvēseles, tās tradicionālajā izpratnē.
Liecības par pārdzimšanu no dzīves uz dzīvi šajā realitātē ir rodamas diezgan daudz – no dažādiem avotiem ir dzirdami stāsti par spilgtām, zīmīgām atmiņām, citādi neizskaidrojamām sakritībām. Tādejādi arī šim fenomenam ir vieta šai realitātē – ne visos cilvēku prātos, bet būtiskā daļā gan. Tomēr kā raudzīties uz šo parādību, kas ietver individualitāti apstiprinošas pazīmes – personības izaugsmi, izteiktas raksturiezīmes, savas rīcības seku piedzīvošanu? Par ko tā liecina?
Apziņa ir viena, un tā pieredz sevi caur neskaitāmiem individualizētiem skatupunktiem. Tas, kas tiek pārnests no vienas sapņa epizodes uz citu, jeb no vienas dzīves uz nākamo, ir domformu, spēcīgāko iezīmju, tendenču apvienojumi, kuriem jātiek izpaustiem, lai tie tiktu atbrīvoti. Šos individuālo pazīmju kopumus arī varētu saukt par dvēselēm. Taču viss tiek izspēlēts vienā apziņā, tādēļ nepastāv neatkarīgas būtnes, kas iemiesojas, vēlāk ķermeni pamet un atkārto to daudz reižu.
Apziņā tiek izspēlēts šis šķietamā indivīda ceļojums, un tas konkrētajā uztveres punktā ir reāls, kamēr ir ticība sev kā autonomai personai. Attiecīgi, risinot šīs relatīvās pasaules lietas, piemēram, izteikti traucējošus personības aspektus vai apgrūtinātas attiecības, iedziļināšanās iepriekšējo iemiesojumu scenārijos var būt arī noderīga.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.