Zinātne notiek Apziņā, tā ir tāda tikai šīs konkrētās pasaules ietvaros. Tā nav kaut kas neatkarīgs. Tās loģika darbojas un tās atklājumiem ir nozīme tikai šīs realitātes ietvaros. Ja ar šo pašu loģiku mēģina nodefinēt un saprast pašus fundamentālākos jautājumus, piemēram, tādus, kas saistīti ar apziņu, visuma rašanos, tad tas nav īsti iespējams vai arī tas notiek kļūdaini un paliek miglainu pieļāvumu līmenī. Zinātne ir prāts, un prāts nevar aptvert, objektīvi novērtēt, izmērīt to, kas šo pašu prātu un tā realitāti ir radījis. Filmas varoņi ar savām filmas metodēm nevar izmērīt ekrānu, uz kura filma tiek rādīta.
Ar šobrīd apstiprinātajām zinātniskajām metodēm galējai Realitātei var pietuvoties tikai tik daudz, kā novērot tādus mikro vai makro līmeņus, kuros ierastās likumsakarības nedarbojas, tās ir citādas. Tomēr ar šo pieeju, kurā kāds neatkarīgs, objektīvs novērotājs (zinātnieks) ar objektīviem instrumentiem novērtē, mēra, analizē kādu parādību, nekad nevarēs iziet un aptvert to, kas ir aiz šīs fenomenālās pasaules, to, kurā šī pasaule parādās. Dualitātē balstīta metode nevar šķēršot šo robežu. Vai videospēles varonis ar saviem videospēles rīkiem, nepazaudējot ticību savai realitātei un neatmetot identifikāciju ar savu tēlu, var iziet no videospēles un aptvert to pasauli, kurā pati spēle ir radīta?
To var izdarīt tikai empīriskā ceļā, pieredzot tiešā veidā. Vārdu “pieredzēt” gan šeit nav īsti piemēroti lietot, jo tā nav kārtējā pieredze, kaut kāda “ārēja” fonemona novērošana, tā ir apzināšanās. Tas nozīmē ieraudzīt, kur notiek visas šīs pieredzes, ieraudzīt to, kas ir pieredzētājs, kas ir aiz šīs pasaules – nenovērojams un neobjektificējams. Taču šīs izpētes rezultātu – apzināšanos, ieraudzīšanu – nebūs iespējams izskaidrot un konceptuāli sakārtot atbilstoši šobrīd pieņemtajām zinātnes metodēm.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.