VISI RAKSTI CILVĒKS IR CILVĒKS ANALĪTISKAIS PRĀTS UN GARĪGAIS MEKLĒTĀJS MORĀLE UN ĒTIKA NO NEDUĀLA SKATUPUNKTA INTELEKTUĀLĀ IZPRATNE PAR TO, KĀ TIEŠI ŠĪ REALITĀTE DARBOJAS STĀSTI KĀ MIERINĀJUMS NEIZPROTAMĀM CIEŠANĀM NEVIENS NAV VAINĪGS KAS NOTIEK AR EMPĀTIJAS SPĒJĀM TIEM, KAS IR ATPAZINUŠI SAVU PATIESO DABU? APZIŅĀ VAR EKSISTĒT JEBKAS, KO VIEN VAR IEDOMĀTIES “TUKŠUMS” GARĪGAJĀS MĀCĪBĀS CILVĒCISKĀS PIEREDZES BRĪNUMS MĒRĶI TRAUCĒ BŪT LAIMĪGAM JAU TAGAD JA VĒL NEGRIBAS ATTEIKTIES NO VISĀM IDENTITĀTĒM DUĀLAIS CEĻŠ JEB PRETRUNAS GARĪGĀS ATMOŠANĀS PROCESĀ PRĀTA PRETSTATS IR TIEŠAIS PIEREDZĒJUMS VAI ZINĀTNE JEBKAD NONĀKS LĪDZ GALĒJAI PATIESĪBAI, LĪDZ NEDUALITĀTEI? LAI UZZINĀTU, KAS TU ESI, UZZINI, KAS TU NEESI SPĒCĪGS EGO IR NEPĀRLIECINĀTĪBA PAR SEVI UN NEDROŠUMA IZPAUSME PASAULE PĒC ATMOŠANĀS KURŠ IR ATBILDĪGS PAR ŠO VISU? PROBLĒMU NAV KAD VISS ŠĶIET BEZJĒDZĪGS UN IR GRŪTI PIEDALĪTIES DZĪVE IR MAZAJĀS LIETĀS NAV TĀDAS OBJEKTĪVAS BŪTĪBAS “PERSONA” MĒS VISI JAU ZINĀM, KA ĪSTENĪBĀ ESAM NEMIRSTĪGI PADOŠANĀS: KĀ NEKĻŪT PAR MŪŽĪGO MEKLĒTĀJU? JĒZUS KRISTUS NEBIJA KRISTIETIS TAS, UZ KO VĒRŠAM UZMANĪBU, TURPINA NOTIKT PIEMĒROTIES VAI VIENMĒR BŪT SAVA REDZĒJUMA ATSPULGAM ATMOŠANĀS LĪMEŅUS NOSAKA REDZĒJUMA TĪRĪBA IEKŠĒJAIS DIALOGS UZTUR ŠO REALITĀTI AIZŅEMTĪBAS KULTS PERSONA NEVAR SEVI IEMĪLĒT KĀ IERAUDZĪT SEVI KĀ PIRMATNĒJO MIERU? ABSOLŪTS ATMOSTAS NO [TAVS VĀRDS] DOMU PĀRVARĒŠANA EKSPEKTĀCIJU ATBRĪVOŠANA PRĀTA KUSTĪGUMS KO DARĪT ŠAI DZĪVĒ LAIKS IR PRĀTĀ PAZUDUSĪ TAGADNE VISS KĀRTĪBĀ AR ŠO PASAULI STRESS – REALITĀTES NETĪKAMĀ PUSE SAPRASTIES MĪLESTĪBA KAS IR TAS, KAS REINKARNĒJAS? DZĪVES JĒGA PROGRESS MEDITĀCIJĀ MEDITĀCIJAS AUGSTĀKAIS MĒŖKIS IR APSKAIDRĪBA AIZ APZIŅAS BŪT OTRĀ PUSĒ PERSONĪBAS IZAUGSMES NOZĪME APSKAIDRĪBA IR PARADOKSS MŪSU REALITĀTĒ KAM TAISNĪBA IR ŠEIT? PIEREDZĒJUMA MEDITĀCIJA ESAMĪBA VIEN ATGRIEŠANĀS PIE PIRMATNĒJĀ MIERA J&A J#63: Kas notiek ar Apziņu pēc nāves, ja vairs nav jāiemiesojas nākamā scenārijā? J#62: Kā pārvarēt uztraukumu, gaidot man svarīgu ziņu? J#61: Kāda ir tava attieksme pret konceptu “karma”? J#60: Vai palīdzēt citiem arī tad, ja viņi palīdzību nelūdz? J#59: Kā var droši zināt, ka ir tāda absolūtā patiesība un nedualitāte nav kārtējais stāvoklis? J#58: Vai par garīgajām mācībām var tikt prasīta nauda? J#57: Kā sadzīvot ar pretrunīgām izjūtām par brīvo gribu? J#56: Kā rīkoties, ja jūtos bieži iestrēdzis dilemmā “man vajadzētu to darīt, bet es to nedaru”? J#55: Kā saprast, kura rīcība ir pareiza, kura nē? J#54: Kāpēc mūsu ego veido mūsu uztveri tādu, ka tā liek justies mazāk mīlētiem? J#53: Kas notiek ar Apziņu, kad indivīds ir dziļā miegā vai alkoholisko, narkotisko vielu ietekmē? J#52: Kāpēc daži apskaidrotie vēl turpina pielūgt savu Skolotāju vai “Dievišķo”? J#51: Kā izprast un attiekties pret traumatisku notikumu bērnībā? J#50: Vai ir kāda jēga tam, ka nolemju sākt meditēt, lai atmostos, ja tāpat manas lomas scenārijam ir jātiek izspēlētam? J#49: Kāpēc censties citus modināt jeb kāpēc neesošam dalīties ar neesošiem? J#48: Kāpēc ir tik grūti ieraudzīt, ka nav tāda “es”? J#47: Ko darīt, ja es vēlos kaut ko vairāk no dzīves, taču nezinu, ko vēlos? J#46: Lasīju stāstu par psiholoģiskām problēmām pēc intensīva meditāciju retrīta. Kā pārvarēt bailes, ka tas varētu notikt arī ar mani? J#45: Vai apskaidrība ir ceļš vai galamērķis? J#44: Kā būt, ja vairs nespēju pieņemt sociumā esošās vērtības un sevi pašu? J#43: Vai tas, kādu uzturu izvēlamies, ietekmē mūsu garīgo attīstību? J#42: Vai vienmēr būt atklātam, kaut arī tas sāpina otru? J#41: Ko nozīmē teiciens “Viss notiek uz labu”? J#40: Kāda ir efektīvākā garīgā prakse un domāšanas veids, lai ātrāk tuvotos garīgajai atmodai? J#39: Varbūt nevis matērija, bet tieši apziņa ir tikai ilūzija? J#38: Cik tālu ļaut bērnam brīvi izpausties? Vai apzināta cilvēka robežas bērni nepārbaudīs? J#37: Par lēmumu pieņemšanu. Kā sabalansēt intuīciju un prāta spriedumus? Vai pirmā sajūta vienmēr ir tā “īstā”? J#36: Vai ir kāda atšķirība starp meditāciju prāta atslābināšanai un meditāciju, lai garīgi atmostos? J#35: Kas mūs attur no iluzorās uztveres pārvarēšanas? Kāpēc mēs neesam jau atmodušies, ja jau apskaidrība ir mūsu dabiskais stāvoklis? J#35: Kā iziet no iestrēgšanas emocijās? J#34: Kas ir šīs spēles “pamosties-sapņot” Režisors? J#33: Vai cilvēks, kurš atpazinis savu patieso dabu, var būt to aizmirsis, piedzimstot nākamajā dzīvē? J#32: Vai šai spēlei eksistē sava loģika? J#31: Vai ir jēga lūgt? Vai lūgšanas piepildās? J#30: Vai eksistē “citi”? Vai arī citi šai personai, kuru pieredzu, ir tikai apziņas radīti tēli? J#29: Teorijas par pasauli jeb – Vai tu tici ķirzakcilvēkiem? J#28: Kā var pārbaudīt to, vai esmu garīgi atmodies vai nē? J#27: Kāpēc tie, kuri tiecas pārtraukt šo pārdzimšanas ciklu, jeb apskaidroties, tomēr vēlas bērnus? J#26: Vai visas idejas par apskaidrību ir šķērslis pašai apskaidrībai? J#25: Kā ir iespējams vienlaicīgi iet garīgās izaugsmes ceļu un domāt par naudas pelnīšanu? J#24: Kā tu raksturotu dzīvi pirms un pēc atmošanās? J#23: Kāda loma ir vecākiem bērnu dzīves uztveres veidošanā, lai tā netiktu apaudzēta ar dažādiem priekšstatu un aprobežotības slāņiem? J#22: Vai pēc atmošanās vienmēr jāseko lomas transformācijai? Vai mīlestība, līdzcietība pret visām dzīvajām būtnēm vienmēr ir atmošanās blakusprodukti? J#21: Kādas ir pieviltās ekspektācijas pēc atmošanās? J#20: Kādi ir visbiežāk sastopamie uzmanību novērsošie šķēršļi, veicot apzinātu ceļu uz atmošanos? J#19: Kad kāds ir apskaidrots un beidz pārdzimšanas ciklu, kur viņš/viņa dodas? J#18: Vai mēs esam atbildīgi par visu, kas ar mums notiek, vai arī visu nosaka liktenis? J#17: Kādēļ cilvēki izvēlas ciešanas? J#16: Vai ir iespējams atmosties no fiziskas klātbūtnes apskaidrotai būtnei? J#15: Vai iespējams darboties šajā pasaulē brīvi no savas patiesās dabas bez spēcīgas kauna izjūtas, kas joprojām piezogas? J#14: Vai ir normāli izjust bailes meditācijas laikā? J#13: Kāpēc pēc meditācijas man samazinās vēlme darboties šajā pasaulē? J#12: Vai sajūtas un jūtas, tāpat kā domas, ir ilūzija? J#11: Vai ir kādas praktiskas pieejas, kā novērot savas domas bez vērtēšanas? J#10: Kas ir depresija? J#9: Vai cilvēkam vienīgajam no visām esamības formām piemīt spēcīga tiecība uz pašiznīcināšanos, un, ja tā ir, tad kāpēc? J#8: Meditācija un apzinātība prasa nepieķeršanos. Vai ir iespējams saglabāt fokusu uz dzīves mērķiem, vienlaikus pieņemot attieksmi “lai viss notiek tā, kā tam jānotiek”? J#7: Kā būt ar atvērtāku prātu un mazāk nosodīt citus? J#6: Ja es atmodīšos, vai pazaudēšu savu personību un kļūšu par tukšu, bezjēdzīgu un garlaicīgu būtni? J#5: Kāpēc pēc meditācijas pasaule šķiet neīsta? J#4: Kāds ir apziņas eksistences mērķis? Kāpēc tā speciāli slēpjas pati no sevis? J#3: Vai ir iespējama tik liela maldīgā identifikācija ar personu, ka atmošanās nav iespējama, neraugoties uz gadiem ilgu apzinātu ceļu un praksi? J#2: Vai atmošanās ir iespējama arī pēkšņi? J#1: Vai tā ir domāšana vai pieredze, kas cilvēku izmaina? Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.