Mēs esam nepilnīgi, taču vienlaikus arī perfekti. Nepilnīgi, jo nu… cilvēki tādi vienkārši ir, ar daudziem savstarpēji konfliktējošiem aspektiem un vājībām. Perfekti, jo tu esi tieši tāda, kādai tev ir jābūt, lai realizētu tās pieredzes, kurām jātiek piedzīvotām. Un perfekts un mīlams, jo tā esi tikai tu, Apziņa, Dievs. Caur visām acīm tā ir viena un tā pati Apziņa, kas staro. Spēlē paslēpes, ... Lasīt vairāk
“LABAIS PRET ĻAUNO” UZTVERE
Iespējams, tagad vairāk nekā jebkad varam pieredzēt sevī vai apkārtējos to, cik ļoti mūsu domāšanu, uztveri fundamentāli ietekmē melnbaltā “gaisma pret tumsu”, “labais pret ļauno” vai “pareizais pret nepareizo” domāšana. Iespējams, tā ir vienkārši prātam raksturīga, universāla parādība cilvēkiem visos laikos un vietās. Galu galā, citu cilvēku ātra novērtēšana un salikšana “kastēs” var palīdzēt ... Lasīt vairāk
MĒS ESAM TIK PĀRPILDĪTI. LAIKS APSTĀTIES MEDITĀCIJAI.
Tu esi šeit un tikai šis mirklis eksistē. Atgriez uzmanību atpakaļ no visas plašās pasaules. Paskaties, kas paliek pāri, kad ir palikusi tikai tagadne. Ir ķermenis, ir apkārtējie objekti, ir pa kādai domai. Kaut kas te visu vēro, apzinās. Apzinies to, kas apzinās. Tas ir kas neaizskarams, pāri laikam, absolūts svēt-miers. Tas esi tu, mūžīgais, nomodā. Nebaidies, tu jau ... Lasīt vairāk
CILVĒKS IR CILVĒKS
Lai kas arī nebūtu TAS, kas visu šo uztur, pieredz, ļauj izspēlēt, cilvēks kā parādība nevar turpināties, zaudējot savu “cilvēcīgumu”. Nav iespējams vienlaikus saglabāt šo cilvēcisko veidolu un tomēr būt pilnībā brīvam no tiem atribūtiem, kas cilvēku padara par cilvēku. Tomēr atsevišķas garīgās mācības, skolotāji vai praktizējoši līderi mēdz radīt priekšstatu, ka garīgi apzināta persona izstaro ... Lasīt vairāk
ANALĪTISKAIS PRĀTS UN GARĪGAIS MEKLĒTĀJS
Garīgās atmodas ceļā prāts tiek ieraudzīts un iepazīts kā iluzorās duālās uztveres uzturētājs, faktiski kā šķērslis tam, lai mēs ieraudzītu savu patieso dabu. Prāts tā plašākajā izpratnē ir šī pārejošā realitāte, īslaicīgais, mirstīgais “es”, arī tā sajūtas, emocijas. Šaurākajā izpratnē tas ir domājošais, analītiskais prāts, kas izmanto loģiku, racionalitāte. Pieredzot apzinātu virzību uz ... Lasīt vairāk
MORĀLE UN ĒTIKA NO NEDUĀLA SKATUPUNKTA
Kā cilvēkiem mums piemīt sajūta par to, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Kad tas attiecas uz mūsu rīcību, tad to saucam par sirdsapziņu. Kādam tas ir izteiktāk, kādam mazāk izteikti. Tas, protams, lielā mērā ir pakļauts tam, kādas vērtības, kāds redzējums ir bijis vecākiem, kāda ir konkrētā kultūra, tradīcijas, kurā uzaugām. Tomēr ir tādi morāles principi, kas šķiet gandrīz vai universāli starp ... Lasīt vairāk
INTELEKTUĀLĀ IZPRATNE PAR TO, KĀ TIEŠI ŠĪ REALITĀTE DARBOJAS
Tiekšanās uz “atgriešanos” pie sevis, pie savas dziļākās būtības, jeb, citiem vārdiem sakot, uz garīgo atmošanos, ir dabiska Apziņas brieduma jeb noteiktas attīstības fāzes izpausme, kad konkrētā individualizētā Apziņa vai, kā citi saka, dvēsele ir pieredzējusi, baudījusi to, kas bija jāpiedzīvo pilnīgā identifikācijā ar cilvēku, ar nošķirtu “es”. Tad var turpināties pieredzējumi ar pieaugošā ... Lasīt vairāk
STĀSTI KĀ MIERINĀJUMS NEIZPROTAMĀM CIEŠANĀM
Cilvēki nespēj panest bezjēdzīgas ciešanas, tie spēj ciešanas pārdzīvot tikai tad, ja tām redz nozīmi vai kādu augstāku mērķi aiz tām. Tas ir iemesls tam, kādēļ cilvēki rada stāstus. Te dzimst sazvērestības teorijas un dažas reliģijas. Un kad ir stāsts, tad rodas iespaids, ka kaut ko ir iespējams arī kontrolēt. Tas, protams, mierina. Tieši tā iemesla dēļ cilvēki pievēršas reliģijām vai sāk ... Lasīt vairāk
NEVIENS NAV VAINĪGS
Atceries, ka tas viss ir vienas Apziņas sapnis. Un tu esi tā Apziņa, kas šobrīd pieredz būšanu cilvēkam, pieredz individualitāti, autonomiju, attiecības, tomēr nekad nezaudē savu nepārejošo, neaizskaramo esību, to, kas tā patiesībā ir. Nē, bailes neuzrada slimību vai “ja nebaidīsies, nesaslimsi”. Bailes un saslimšana vai nesaslimšana, kā arī ideja par iespējamo cēloņu-seku sakarību vienlaikus ... Lasīt vairāk
J#63: Kas notiek ar Apziņu pēc nāves, ja vairs nav jāiemiesojas nākamā scenārijā?
J: Ja viss, ko Apziņa var pieredzēt, notiek caur pieciem maņu orgāniem caur konkrēto manifestācijas punktu, kas notiek ar Apziņu, kad šie maņu orgāni ir beigušies un vairs nav nākamā pārdzimšana? Vai Apziņa paliek tāda, kā dziļā miegā? Vai saplūst ar kopējo apziņas jūru un kļūst par visu? Daži Advaitas raksti saka, ka Apziņa pēc ķermeņa nāves vairs neapzinās, tā neapzinās savu eksistenci un tā ... Lasīt vairāk