Tas, kurš sāk mosties, nemanāmi kļūst par patiesības meklētāju. Ar esošo realitāti nav gana, tā šķiet pārāk šaura, un rodas jautājumi.
Rietumnieki nereti kļūst par intelektuāliem meklētājiem, kas tiecas aizvien vairāk izsmalcināt savu izpratni cerībā, ka, tai tuvojoties perfekcijai, notiks TAS, notiks apskaidrība. Dažkārt nemanāmi izveidojas jauna identitāte “es esmu garīgā ceļa gājējs, patiesības meklētājs”. Dažkārt tā var aiziet pat tādu ceļu, ka izveidojas tā saucamais “garīgais ego”, liekot raudzīties uz tiem, kas neinteresējas par esamības jautājumiem, ar augstprātību kā uz maziem bērniem. Šī jaunā identitāte var likt iestrēgt meklētāja posmā, kurā ir daudz kā vilinoša un aizraujoša, kurā var būt visbrīnišķīgākās pieredzes. Taču īstajā brīdī arī no tā ir jāatsakās.
Intelektuāla izpratne ir ļoti vērtīga kā ceļrādis, tomēr ejot šādu ceļu, kas pamatā balstās uz prāta izpratni, iztrūkst viens būtisks aspekts – padošanās, paļāvība uz Augstāko. Intelektuāliem neduālistiem tas varētu šķist pretrunīgi – kādēļ nepieciešama šī paļāvība kaut kam Augstākam, ja galu galā viss taču ir viens? Kāpēc Apziņai būtu jāpaļaujas un jāpadodas pašai sev?
Tomēr padošanās ir tas, kam jānotiek pirms var notikt atmošanās. Tas ir prāts, kas padodas, pēc intensīviem meklējumiem atzīstot, ka es to izdarīt nevaru, es nevaru kļūt apskaidrots. Un tā tiešām ir. Prāts nevar kļūt apskaidrots, cilvēks nevar kļūt apskaidrots. Tā ir Apziņa, kas atmostas no sapņa, ka bijusi cilvēks.
Brīdī, kad meklēšanas intensitāte ir kļuvusi tik liela un prāts ar milzu pūliņiem nesekmīgi pats cenšas sevi pārvarēt, vienīgais, ko vēl ir iespējams darīt, ir padoties. Ne tā, ka atmest visam ar roku un mesties atpakaļ ierastajā realitātē (kas tāpat nebūtu vairs īsti iespējams), bet atzīt, ka persona, cilvēks neko nevar panākt, un gūt attieksmi “lai notiek tā, kā jānotiek, es ļaujos”. Tas ir lūzuma punkts, kurā tiek pārvarēts pēdējais šķērslis – vēlme atmosties.
Atmodušās būtnes bieži piemin jēdzienu Žēlsirdība, ko ir nepieciešams “saņemt” no Augstākā, lai notiktu atmošanās. Padevība un pilnīga paļāvība Augstākajam un spēcīgas ilgas pēc mājām ir tas, kas liek izspēlēties šai Žēlsirdībai, un notiek atmošanās. Šāda attieksme, ja patiesa un dziļa, izkausē ego.
Kas ir tas, kas meklē? Vaicā to sev bieži. Ne automātiski, atkārtojot to kā mantru bez nozīmes, bet ar pilnīgu apzinātību skaties sevī, sevī aiz visām domām, idejām, atmiņām, kas veido priekšstatu par pasauli un sevi kā cilvēku.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.