J&A J#63: Kas notiek ar Apziņu pēc nāves, ja vairs nav jāiemiesojas nākamā scenārijā? J#62: Kā pārvarēt uztraukumu, gaidot man svarīgu ziņu? J#61: Kāda ir tava attieksme pret konceptu “karma”? J#60: Vai palīdzēt citiem arī tad, ja viņi palīdzību nelūdz? J#59: Kā var droši zināt, ka ir tāda absolūtā patiesība un nedualitāte nav kārtējais stāvoklis? J#58: Vai par garīgajām mācībām var tikt prasīta nauda? J#57: Kā sadzīvot ar pretrunīgām izjūtām par brīvo gribu? J#56: Kā rīkoties, ja jūtos bieži iestrēdzis dilemmā “man vajadzētu to darīt, bet es to nedaru”? J#55: Kā saprast, kura rīcība ir pareiza, kura nē? J#54: Kāpēc mūsu ego veido mūsu uztveri tādu, ka tā liek justies mazāk mīlētiem? J#53: Kas notiek ar Apziņu, kad indivīds ir dziļā miegā vai alkoholisko, narkotisko vielu ietekmē? J#52: Kāpēc daži apskaidrotie vēl turpina pielūgt savu Skolotāju vai “Dievišķo”? J#51: Kā izprast un attiekties pret traumatisku notikumu bērnībā? J#50: Vai ir kāda jēga tam, ka nolemju sākt meditēt, lai atmostos, ja tāpat manas lomas scenārijam ir jātiek izspēlētam? J#49: Kāpēc censties citus modināt jeb kāpēc neesošam dalīties ar neesošiem? J#48: Kāpēc ir tik grūti ieraudzīt, ka nav tāda “es”? J#47: Ko darīt, ja es vēlos kaut ko vairāk no dzīves, taču nezinu, ko vēlos? J#46: Lasīju stāstu par psiholoģiskām problēmām pēc intensīva meditāciju retrīta. Kā pārvarēt bailes, ka tas varētu notikt arī ar mani? J#45: Vai apskaidrība ir ceļš vai galamērķis? J#44: Kā būt, ja vairs nespēju pieņemt sociumā esošās vērtības un sevi pašu? J#43: Vai tas, kādu uzturu izvēlamies, ietekmē mūsu garīgo attīstību? J#42: Vai vienmēr būt atklātam, kaut arī tas sāpina otru? J#41: Ko nozīmē teiciens “Viss notiek uz labu”? J#40: Kāda ir efektīvākā garīgā prakse un domāšanas veids, lai ātrāk tuvotos garīgajai atmodai? J#39: Varbūt nevis matērija, bet tieši apziņa ir tikai ilūzija? J#38: Cik tālu ļaut bērnam brīvi izpausties? Vai apzināta cilvēka robežas bērni nepārbaudīs? J#37: Par lēmumu pieņemšanu. Kā sabalansēt intuīciju un prāta spriedumus? Vai pirmā sajūta vienmēr ir tā “īstā”? J#36: Vai ir kāda atšķirība starp meditāciju prāta atslābināšanai un meditāciju, lai garīgi atmostos? J#35: Kas mūs attur no iluzorās uztveres pārvarēšanas? Kāpēc mēs neesam jau atmodušies, ja jau apskaidrība ir mūsu dabiskais stāvoklis? J#35: Kā iziet no iestrēgšanas emocijās? J#34: Kas ir šīs spēles “pamosties-sapņot” Režisors? J#33: Vai cilvēks, kurš atpazinis savu patieso dabu, var būt to aizmirsis, piedzimstot nākamajā dzīvē? J#32: Vai šai spēlei eksistē sava loģika? J#31: Vai ir jēga lūgt? Vai lūgšanas piepildās? J#30: Vai eksistē “citi”? Vai arī citi šai personai, kuru pieredzu, ir tikai apziņas radīti tēli? J#29: Teorijas par pasauli jeb – Vai tu tici ķirzakcilvēkiem? J#28: Kā var pārbaudīt to, vai esmu garīgi atmodies vai nē? J#27: Kāpēc tie, kuri tiecas pārtraukt šo pārdzimšanas ciklu, jeb apskaidroties, tomēr vēlas bērnus? J#26: Vai visas idejas par apskaidrību ir šķērslis pašai apskaidrībai? J#25: Kā ir iespējams vienlaicīgi iet garīgās izaugsmes ceļu un domāt par naudas pelnīšanu? J#24: Kā tu raksturotu dzīvi pirms un pēc atmošanās? J#23: Kāda loma ir vecākiem bērnu dzīves uztveres veidošanā, lai tā netiktu apaudzēta ar dažādiem priekšstatu un aprobežotības slāņiem? J#22: Vai pēc atmošanās vienmēr jāseko lomas transformācijai? Vai mīlestība, līdzcietība pret visām dzīvajām būtnēm vienmēr ir atmošanās blakusprodukti? J#21: Kādas ir pieviltās ekspektācijas pēc atmošanās? J#20: Kādi ir visbiežāk sastopamie uzmanību novērsošie šķēršļi, veicot apzinātu ceļu uz atmošanos? J#19: Kad kāds ir apskaidrots un beidz pārdzimšanas ciklu, kur viņš/viņa dodas? J#18: Vai mēs esam atbildīgi par visu, kas ar mums notiek, vai arī visu nosaka liktenis? J#17: Kādēļ cilvēki izvēlas ciešanas? J#16: Vai ir iespējams atmosties no fiziskas klātbūtnes apskaidrotai būtnei? J#15: Vai iespējams darboties šajā pasaulē brīvi no savas patiesās dabas bez spēcīgas kauna izjūtas, kas joprojām piezogas? J#14: Vai ir normāli izjust bailes meditācijas laikā? J#13: Kāpēc pēc meditācijas man samazinās vēlme darboties šajā pasaulē? J#12: Vai sajūtas un jūtas, tāpat kā domas, ir ilūzija? J#11: Vai ir kādas praktiskas pieejas, kā novērot savas domas bez vērtēšanas? J#10: Kas ir depresija? J#9: Vai cilvēkam vienīgajam no visām esamības formām piemīt spēcīga tiecība uz pašiznīcināšanos, un, ja tā ir, tad kāpēc? J#8: Meditācija un apzinātība prasa nepieķeršanos. Vai ir iespējams saglabāt fokusu uz dzīves mērķiem, vienlaikus pieņemot attieksmi “lai viss notiek tā, kā tam jānotiek”? J#7: Kā būt ar atvērtāku prātu un mazāk nosodīt citus? J#6: Ja es atmodīšos, vai pazaudēšu savu personību un kļūšu par tukšu, bezjēdzīgu un garlaicīgu būtni? J#5: Kāpēc pēc meditācijas pasaule šķiet neīsta? J#4: Kāds ir apziņas eksistences mērķis? Kāpēc tā speciāli slēpjas pati no sevis? J#3: Vai ir iespējama tik liela maldīgā identifikācija ar personu, ka atmošanās nav iespējama, neraugoties uz gadiem ilgu apzinātu ceļu un praksi? J#2: Vai atmošanās ir iespējama arī pēkšņi? J#1: Vai tā ir domāšana vai pieredze, kas cilvēku izmaina? Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.