Mūsdienu sabiedrības informatīvais lauks ir pārbagāts ar ziņām, neapmierinātības un sašutuma pilnām emocijām, kas neviļus rada priekšstatu par to, ka ar šo pasauli nekas nav kārtībā un kļūst aizvien sliktāk. Tas ir uzskats, kas indivīda prātā izveidojas nemanāmi, iesakņojas dziļi un tiek nemitīgi uzturēts. Dusmas nereti ir gandrīz vai default jeb noklusējuma stāvoklis, no kura tiek automātiski reaģēts uz visu notiekošo, kas kaut kādā mērā neatbilst idejai par to, kā būtu pareizi. Uz pārmaiņām pirmā reakcija ir dusmas un netaisnības izjūta. Mūsdienu informācijas aprites ātruma un efektivitātes rezultātā šādam smagam pasaules redzējumam ir viegli pārņemt daudzus prātus.
Tomēr tas nav objektīvs, šo realitāti raksturojošs priekšstats. Pirmkārt, nav vienas objektīvas pasaules, ko katrs pieredzētu tikai nedaudz atšķirīgi. Ir viena apziņa, kas caur katru tās individualizētu izpausmi sevī izspēlē veselu pasauli. Spēcīgās līdzības starp šīm pasaulēm ir tāpēc, ka apziņa, kas sevī tās izspēlē, ir viena. Otrkārt, mēs sajaucam savu tiešo pieredzējumu ar tā interpretāciju, jeb par realitāti noturam to, kas ir izveidojies sekundāri – attieksmes, idejas par pareizo, nepareizo. Tādejādi prāta radītu uzslāņojumu noturam par objektīvu realitāti un vairs nespējam nošķirt, kas ir tas, ko patiesi pieredzam, un kas ir šī pieredzējuma interpretācija. Treškārt, viss ir vienas Apziņas, jeb Absolūta izpausme, kas sevī izspēlē neskaitāmus sižetus. Tas sevī izspēlē ne tikai pieredzes, notikumus, bet arī attieksmes pret tiem. Tāpēc cilvēciskajā prātā radušies priekšstati par ētisko, neētisko, skaisto, neglīto nekad nav objektīvi, nevienā gadījumā tā nevar būt absolūta patiesība, pat ja vairums citu prātu tam piekrīt. Tiem piemīt tikai relatīva nozīme paša prāta radītajā pasaulē.
Iepriekšminētais gan nenozīmē, ka būtu jāieņem galēji pasīva pozīcija un ne pret ko neiebilstoša attieksme sadzīviskās lietās vai sabiedrības, politiskās norisēs. Tas nozīmē redzēt visu plašākā mērogā. Redzēt, ka viss ir vienas Apziņas izpausme, un mana būtība ir identiska ar to vienu, kas viss ir. Arī visi šīs relatīvās pasaules notikumi un procesi ir reāli paši savā kontekstā, taču tiem nepiemīt absolūta reāluma. Šī izpratne ļauj uztvert visu bez traģisma un ar patiesu līdzjūtību.
Pieraksties, lai saņemtu e-pastu, kad nopublicēts jauns raksts.